Jau no seniem laikiem tirgošanās ir bijusi viena no pilsētas funkcijām. Viduslaikos galvenās tirdzniecības preces bija greznumlietas un dārgā produkcija, kas nāca no tuvākām vai tālākām kaimiņzemēm. (Rubenis, 1997)
Vēlāk tirgus kļuva par vietu, kur pilsētu amatnieki un tirgotāji mainījās ar precēm, ko piedāvāja laucinieki. Tā kā laucinieku ražotām precēm bija sezonāls raksturs, piemēram, raža tika vākta rudenī, dažādas pa ziemas vakariem sagatavotās lietas – kokgriezumus, noaustos audumus – kā arī jaundzimušos mājdzīvniekus varēja piedāvāt pavasarī, tad šie tirgi kļuva par sezonāliem un ieguva nosaukumu gadatirgi. (Rubenis, 1997)
Šobrīd Rīgā ir divi tradicionālie tirdziņi.…
