Apļa atpiņķēšana
Visi, izņemot vienu, sastājas aplī. Tad visi izstiepj rokas uz priekšu un aizvērtām acīm iet uz priekšu, līdz katra roka ir atradusu ar ko sadoties. Tad atver acis. Nu vairs nedrīkst ne runāt , ne atlaist rokas. Tas, kurš palika ārpus šī, nu dod rīkojumus, ko izpildot visi izveido apli (reizēm divus). Tad sāk no gala ar citu atpiņķētāju. Uzvar tas, kurš to izdara ar vismazāk rīkojumiem.
Apslēptā sakarība
Visi sēž aplī un dod viens otram kādu priekšmetu, sakot kādu vārdu vai teikumu, kam būtu jāatbilst kādam noteiktam kritērijam, bet tas ir zināms tikai 1—2 spēles dalībniekam. Piemēram: “es braucu ceļojumā un ņemu līdzi zaķi.” Un nākošajam jāsaka : “es braucu ceļojumā un ņemu līdzi ….” Līdzi ņemamajai lietai jāatbilst slepenajam noteikumam, piemēram – jāsākas ar to pašu burtu, ar ko sākas tā cilvēka vārds, kam dod padodamo lietu.
Tie, kas zin šo noteikumu, saka – pareizi vai nepareizi.
Tā spēlē, kamēr visi “atkoduši” slepeno noteikumu.
Var bezgalīgi mainīt gan slepenos noteikumus, gan spēles formulu. Visjautrāk ir tos izdomāt uz vietas, pēc iespējas, lai viņi atšķirtos no jau izspēlētajiem, lai nebūtu pārāk viegli. …
