Kvalitatīvā pētījuma forma koncentrējas uz sociālas dzīves pētniecību dabiskos apstākļos. Tās pilnība un sarežģītība nozīmē, ka pastāv daudz dažādu veidu kā uzlūkot un analizēt sabiedrisko dzīvi, tādēļ pastāv arī daudz dažādu perspektīvu un vedu kā analizēt kvalitatīvos datus. Par spīti lielajai daudzveidībai daži pētnieki un teorētiķi cenšas noteikt kvalitatīvās datu analīzes kopējās iezīmes, kas ir ļāvis secināt, ka nepastāv konkrēti viena pareiza kvalitatīvo pētījumu analīzes metode.
Kvantitatīvā datu analīze, ko izstrādājusi Mailzs un Hubermans, ir visaptverošs avots, kurš raksturo analīzi, kas ir mērķēta uz likumīgu un stabilu attiecību meklēšanu starp sociāliem fenomeniem, kas balstīti uz sistemātiku un secību, kas saista šos fenomenus. Viņi savu analīzi apzīmē kā transcendentālu reālismu, un tai ir trīs galvenie komponenti:
Datu redukcija (parādās analīzes laikā),
Datu attēlošana (organizē, sakopo īsumā un savāc kopā informāciju),
Apzīmējoši un pārbaudīti jeb pierādīti secinājumi. …
