-
Vides problēmas Latvijā
Ģenētiski modificētie augi iznīcina Zemi
Attīstība dabā balstās uz dzīvo būtņu mijiedarbību, kur katrai sugai ir savs uzdevums, bet pārmaiņas skar visu ekosistēmu kopumā. Tas ir tikai laika jautājums, kurš ķēdes posms būs liktenīgs, lai neatgriezeniskas sekas piemeklētu visu dzīvo uz Zemes. Viens no potenciālajiem iznīcības posmiem ir intensīva ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) izplatība. Lauksaimniecības platības ar ģenētiski modificētiem (ĢM) augiem strauji pieaug – 2005. gadā to apjoms bija 90 miljoni hektāru.
Ģenētiski modificēta kukurūza iznīcina kukaiņus
Daudzu augu ģenētiskās modifikācijas mērķis ir panākt to izturību pret dažādiem kaitēkļiem un lielām herbicīdu devām. Pirmais plašāk zināmais pētījums tika veikts 1999. gadā par ĢM kukurūzas ietekmi uz monarhu tauriņa kāpuriem (Danaus plexippus), un tā rezultātus ĢMO aizstāvji, tajā skaitā daudzi zinātnieki, kritizēja un noraidīja kā nepamatotus. Pētījuma autori laboratorijā nebija radījuši kāpuriem lauku vidē pieejamo barības izvēli, neesot ticis ņemts vērā tas, ka kukurūzas putekšņi neizplatoties ārpus kukurūzas lauka u.tml.
Nu zināmi pavisam nesen veikta pētījuma rezultāti, kuri ataino tikpat draudīgu ainu, kādu to rādīja 1999. gada pētījums. No 2005. līdz 2006. gadam zinātnieki no ASV Bioloģijas departamenta (Lajolas Universitātes Čikāgā), Notre Dame Universitātes Bioloģijas zinātņu departamenta, Indianas Universitātes Publisko un Vides lietu fakultātes, Ilinoisas Universitātes Zooloģijas departamenta un Ekoloģijas centra veica apjomīgu un nozīmīgu pētījumu, lai noskaidrotu ĢM kukurūzas blakusproduktu, piemēram, ziedputekšņu un detrīta (sadalījušās augu paliekas), ietekmi uz ūdenī mītošajiem kukaiņiem un ekoloģiju kopumā. …
Kas notiek, dedzinot kūlu? Kūlas dedzināšana tagad ir modē, slinkums pārņēmis gan lauku ļaudis, gan pilsētas dienderus. Vieglāk taču nodedzināt, nekā pļaut vai zālāju kopt! Jo – kāpēc gan lieki nopūlēties? Uzskata, ka dedzina tie saimnieki, kuri ir slinki un primitīvi savā domāšanā. Latvijā dabiski deg tikai priežu meži un augstie purvi, bet pļavas – nekad. To dedzināšana ir padomjlaika domāšanas sekas. Tajā pašā laikā daudzi pasaules ekologi uzskata, ka dedzināšana ir efektīva ekosistēmu uzturēšana. Piemēram, pasaulē lielākajos zālāju biotopos – savannās. Par mežiem nerunāsim! Taču tāda veida biotopu apsaimniekošanas metode ir reti izmantojama Latvijā. Mērķtiecīgi varētu dedzināt niedru laukus vai dažus zemos purvus. Iepakojums – mūsu draugs vai ienaidnieks? Lielākā daļa jau droši vien ir pamanījuši, ka gan atkritumu tvertne dzīvoklī, gan lielie konteineri pie mājām pildās aizvien straujāk un tie jāiztukšo biežāk. Ja palūkojamies, kas tad tur ir iekšā, tad bieži vien redzam, ka lielākā daļa atkritumu ir dažādu veidu iepakojums
