Džovanni Bokačo (1313.-1375.g.)
Izcils itāliešu renesanses rakstnieks- prozaiķis un dzejnieks, humānists. Dzimis Parīzē, vēlāk tika aizvests uz Florenci, tad uz Neapoli, bet pēc tam atgriežas atpakaļ Florencē.
Par nozīmīgāko Bokačo darbu tiek uzskatīts simts noveļu apkopojums "Dekamerons". Bokačo noveles izceļas ar savam laikam neierastu reālistiskumu. Bokačo rakstījis gan itāliešu, gan latīņu valodā. Bokačo uzskatāms par vienu no noveles žanra aizsācējiem.
"Filokolo" - Bokačo pārveidoja literatūrā populāru agro viduslaiku stāstu par Florio un Bjanāčo mīlestību.
"Filostrato - tipisks psiholoģiskais romāns, viņš sevi parādīja kā labu psiholoģisko darbu rakstnieku, atklājot raksturus un darbības.
"Tezeida" - tā arī ir poēma ar antīko sižetu, kurā viņš attēloja savas un Fiammeta attiecības.…
