Attiecībā uz kultūras ekspertu lomu, autors uzsver prasmi dalīties savā kompetencē, informējot, izglītojot sabiedrību, radot cieņpilnu attieksmi pret savu pieredzi un zināšanām, bet neapdraudot sabiedrības pārstāvniecības un līdzdalības lomu kultūras procesos. Profesionāļu uzdevums ir atrast un veicināt talantu potenciālu visā kopienā, neaizmirstot, ka paši ir šīs kopienas daļa.
Lai aizsargātu demokrātisku kultūru, līdzīgi kā politiskajā demokrātijā, ievērojami aizsardzības mehānismi. Kā dažus no tiem autors min izvairīšanos no pārmērīgas ziedojumu un dāvinājumu ietekmes sabiedriski finansētu kultūras organizāciju darbībā, cīņu pret pārlieku birokratizāciju, informācijas brīvības garantēšanu, iesaistīšanos publiskās debatēs.
Noslēgumā Dž.Holdens uzsver, ka Lielbritānijas politiskās demokrātijas tradīcijas strādā jau vairākus gadsimtus, tādējādi radot iespēju labāko praksi pielietot arī kultūras demokrātijas attīstībā. Sabiedrība saprot, ka kreativitātes attīstīšana un sevis pilnveidošanās iespējama caur kultūru. Tas iespējams tikai tad, ja mums ir kultūras demokrātija, kad ikvienam ir iespēja un izdevība piedalīties kultūras dzīvē, tikai tā mēs varam realizēt patiesu politisku demokrātiju.
…
