Vērtējums:
Publicēts: 08.12.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Renesanses mūzika', 1.
  • Prezentācija 'Renesanses mūzika', 2.
  • Prezentācija 'Renesanses mūzika', 3.
  • Prezentācija 'Renesanses mūzika', 4.
  • Prezentācija 'Renesanses mūzika', 5.
  • Prezentācija 'Renesanses mūzika', 6.
  • Prezentācija 'Renesanses mūzika', 7.
  • Prezentācija 'Renesanses mūzika', 8.
  • Prezentācija 'Renesanses mūzika', 9.
  • Prezentācija 'Renesanses mūzika', 10.
  • Prezentācija 'Renesanses mūzika', 11.
  • Prezentācija 'Renesanses mūzika', 12.
  • Prezentācija 'Renesanses mūzika', 13.
  • Prezentācija 'Renesanses mūzika', 14.
  • Prezentācija 'Renesanses mūzika', 15.
  • Prezentācija 'Renesanses mūzika', 16.
  • Prezentācija 'Renesanses mūzika', 17.
  • Prezentācija 'Renesanses mūzika', 18.
Darba fragmentsAizvērt

Madrigāls
Viens no renesanses laikmeta populārākajiem laicīgās mūzikas žanriem. Skaņdarbs trijām vai vairākām balsīm, parasti a cappella. Tajā laikā bija parasts, ka ģimenes locekļi vai draugi sapulcējās, lai kopā padziedātu madrigālus.
Komponisti centās mūzikā izsteikt ne vien kopējo noskaņu, bet skaņās atspoguļot arī atsevišķu vārdu jēgu. Laicīgo dziesmu noskaņas bija daudzveidīgas.

Mūzika
Renesanses laikmetā augstdzimušie ļaudis bieži kavēja laiku dziedot un muzicējot. 15. gadsimtā Anglijas un Itālijas dižciltīgo un turīgo cilvēku aprindās nodarbošanās ar mūziku bija sevišķā cieņā. Nereti augstmaņi bija arī mūzikas autori, un vairāki viņu sacerētie skaņdarbi tiek izpildīti arī mūsdienās. Līdz ar to rodas jauni, slaveni mūzikas autori, kas ir pazīstami visā pasaulē.

Viens no dižrenesanses vokālmūzikas ievērojamākajiem komponistiem, Nīderlandes renesanses mūzikas augstākā virsotne. Līdz 12 gadu vecumam ir bijis Monsas baznīcas kora dziedātājs. Sacerējis vairāk nekā 2000 darbu visos sava laika žanros, skaņdarbos ir izmantojis tekstus četrās valodās, kuras pats brīvi pārvaldījis: latīņu, itāļu, franču, vācu. Reliģiskajos darbos valda attīstīta polifonija. Savus pirmos nošu krājumu darbu viņš izdeva Beļģijā. No 1556. gada strādāja Minhenē galma kapelā par tenoru, pēc neilga laika 1560. gadā vadīja galma kapelu. Saukts par “Mūzikas ķeizaru”.

Viljams Bērds
Londonas Karaliskās baznīcas ērģelnieks un kapelas vadītājs. Viņš rakstīja baznīcas mūziku gan ar latīņu, gan angļu tekstiem, madrigālus un daudzus skaņdarbus verdžinelam (klavesīna paveids).

Mārtiņš Luters
Luterisma dibinātājs. Liels mūzikas cienītājs. Viņš nenoniecina arī izvērsto, polifoni daudzbalsīgo mūziku, tomēr uzskata, ka luteriešiem ir jārada tādas baznīcas dziesmas, kuras varētu dziedāt visa draudze, dziesmā apliecinot savu vienotību. Tieši tādas sacerējis ir viņš pats.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants