Vērtējums:
Publicēts: 28.05.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
2011. - 2015. g.
  • Referāts '21.gadsimta žurnālista tēls', 1.
  • Referāts '21.gadsimta žurnālista tēls', 2.
  • Referāts '21.gadsimta žurnālista tēls', 3.
  • Referāts '21.gadsimta žurnālista tēls', 4.
  • Referāts '21.gadsimta žurnālista tēls', 5.
  • Referāts '21.gadsimta žurnālista tēls', 6.
  • Referāts '21.gadsimta žurnālista tēls', 7.
  • Referāts '21.gadsimta žurnālista tēls', 8.
  • Referāts '21.gadsimta žurnālista tēls', 9.
  • Referāts '21.gadsimta žurnālista tēls', 10.
Darba fragmentsAizvērt

Žurnālisti liktenīgos brīžos.
2001. gada 11. septembra notikumi Ņujorkā lielā mērā mainīja modernās žurnālistikas raksturu. Žurnālists kļuva aizvien analītiskāks, uzņemoties komentētāja misiju. Saprotams, ka šāds pavērsiens bija negaidīts vecākās paaudzes žurnālistiem, kas savu lomu sabiedrības uzraudzībā un izglītošanā traktēja daudz piesardzīgāk. Mēdiju pētnieks Jan Ececrantz vēlīno modernitāti žurnālistikā raksturo kā „puspasauli” jeb kā vidi, kas „katru dienu maina savu formu, tiek pārapdzīvota un pēkšņi iztukšojas vienā rāvienā”. Ar šo apgalvojumu viņš vēlas uzsvērt, ka pasaule negausīgi strauji mainās un mēs nespējam tik līdzi šīm pārmaiņām, pienācīgi iedziļināties visā notikušajā. Pieaugošais ziņu plūduma klāsts pats sāk noteikt savu ritmu, impulsus un virzienus, kas daudzos gadījumos funkcionē autonomi un atrauti no sabiedrības dzīves ritma vai publikas prasībām. Televīzija un avīze paši sāk sevi regulēt, nepakļaujoties mūsu diktātam, pat svarīgus un sabiedrībai nozīmīgus notikumus nežēlīgi noslīcinot straujajā ziņu plūduma akacī.
1998.gadā zviedru avīzēs parādījās materiāli, ka nodoklis privātmājām ir tik liels, ka gados vecāki cilvēki no pensijas vairs nespēj tos samaksāt un sirmajiem ļaudīm nākas savu māju pārdot un pārcelties uz maziem dzīvokļiem, kur pavadīt mūža novakari. Televīzijā varēja vērot raudošas sirmgalves, kas skumji rādīja savu mazo privātmāju virtuves un šņukstēja par piespiedu pārdošanas nepieciešamību. Avīzes publicēja garus sarakstus, ka detalizēti skaidroja, kuros reģionos privātmāju īpašniekiem jārēķinās ar lieliem nodokļu uzcenojumiem. Rezultātā valsts premjerministrs paziņoja, ka iecerētā nodokļa paaugstināšana netiks īstenota, jo pret to vēršoties sabiedriskā doma. Interesanti, ka šos faktus nebija ieguvuši „rokošie žurnālisti”, bet gan medijiem piegādājusi Zviedrijas privātmāju īpašnieku apvienības lobija organizācija. Taču šis avots neparādījās nevienā medijā, tieši tāpat kā apstāklis, ka lielie nodokļi bija paredzēti privātmājām, kas atrodas ūdens tuvumā un bieži tiek izīrētas vasarniekiem. 6

Autora komentārsAtvērt
Atlants