-
Personas tiesības uz nekustamo īpašumu
2011. - 2015. g.
2016. - 2020. g.
Kad īpašums ir iegūts, tad tas ir jāieraksta zemesgrāmatā, tādejādi nostiprinot uz to savas īpašuma tiesības. Nekustamā īpašuma obligātu ierakstīšānu zemesgrāmatā paredz Civillikuma 1.pants, 993.pants un 1477.panta pirmā daļā, tomēr, lai arī zemesgrāmatās ir obligāti jāieraksta katrs nekustamais īpašums, tā atsavinājums un katra īpašnieka maiņa, likumdošanā nav noteikts termiņš reģistrācijas veikšanai, līdz ar to, tiek radītas situācijas, kurās viena puse var negodprātīgi izmantot savas nekustamā īpašuma tiesības. Svarīgi būtu normatīvajos aktos ietvert nekustamā īpašuma reģistrēšanas termiņu, kurā pircējam normatīvajā aktā noteiktajā termiņā ir jāiesniedz nepieciešamie dokumenti nekustama īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatās. Savlaicīgu nekustamā īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā sekmētu arī notāri, ja pēc pirkuma līguma noslēgšanas un pie notāra nostiprinājuma lūguma parakstīšanas, nostiprinājuma lūgumi, kā arī citi ar nekustamā īpašuma pirkšanu saistītie dokumenti un informācija par tiem, tiktu ievadīta vienotā zemesgrāmatas sistēmā noteikta termiņa (piemēram trīs darba dienu laikā), lai nerastos situācija, ka līdz reģistrēšanai zemesgrāmatā, konkrētais īpašums vēl vairākas reizes tiek pārdots, tadejādi izvairoties no negodprātīgiem darījumiem un pilnvērtīgāk aizsargājot personas tiesības uz nekustamo īpašumu.…
Īpašuma garantijas ir nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk teksta – Satversme) 105.pantā, kas paredz un nodrošina ikvienas personas brīvību mantiski tiesiskajā jomā un iespēju patstāvīgi iegūt un lietot mantiskus labumus, kā arī ar tiem rīkoties, nosakot, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašuma garantijas ir noteiktas arī Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk tekstā – ANO) Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 17.pantā, kurā noteikts, ka katram cilvēkam ir tiesības uz īpašumu kā vienpersoniski, tā arī kopīgi ar citiem, un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 1.panta, kurš nosaka, ka jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības uz īpašumu. Savukārt īpašuma skaidrojums ir atrunāts Civillikuma 927.pantā, kurā īpašums definēts, kā pilnīgas varas tiesība par lietu. Par īpašuma tiesību priekšmetu var būt kustama vai nekustama lieta – kustamais un nekustamais īpašums, un īpašuma tiesības ir tiesības pār lietu valdīt, lietot, rīkoties ar to, kā arī iegūt no tās labumus.
Izmantota 1 atsauce.
