Ja man ļauts uz mirkli pasapņot un iedomāties, ko es darītu, ja būtu Latvijas ministru prezidents, tad tas liek nedaudz aizdomāties. Gribētos jau sist roku pret krūti un teikt: “Visus savus spēkus un laiku veltīšu tikai un vienīgi tam, lai veicinātu mūsu valsts un tautas labklājības veicināšanai, ekonomiskajai augšupejai un korupcijas novēršanai!” Nekā nebija! Tā dzīvē nenotiek. Vispirms parūpētos par to, lai man, pēc tam, kad es tiktu nomests no sava amata (un tas neizbēgami notiktu, jo man ir pārāk “liela mute”) , būtu kaut kas nedaudz iekrājies pārtikušām vecumdienām. …
