Diskusijas starp reālistiem un liberāļiem ir izveidojušas sāncensību starptautisko attiecību teorijā. Mūsdienās šīs diskusijas vairāk balstās uz uzskatu atšķirību, līdz kādai pakāpei struktūra (anarhija un varas sadalījums) vai process (mijiedarbība un mācīšanās) un institūcijas ietekmē valstis. Diskusijas starp neoreālistiem un neoliberāļiem tiek balstītas uz kopēju saistību ar racionālismu. Racionālisms piedāvā pamatā biheiviorālu procesa un institūciju koncepciju: tās maina uzvedību, bet ne identitāti vai intereses. Šajā ietvarā neoreālistiem un neoliberāļiem ir līdzīgs pieņēmums, ka valstis ir dominējošie sistēmas aktori, kas definē drošību. Taču neoreālistu problēma ir tā, ka šī teorija pārāk pakļaujas anarhijas konceptam, nespējot risināt pieaugošo konkurenci drošības dilemmā un kolektīvās drošības problēmas. Liberāļi toties uzsver, ka arī šādā eksogēnā „pašpalīdzības” sistēmā process var veicināt sadarbību.…
