-
Darba devēju organizācijas lobijs ES institūcijās
Neviena mūsdienu sabiedrība nav viendabīga. Tās locekļi atšķiras pēc dzimuma, vecuma, izglītības līmeņa, nodarbinātības, reliģiskās piederības un daudzām citām pazīmēm. Līdz ar to sabiedrības intereses ir atšķirīgas un nereti pat pretrunīgas. Tāpēc politiku var interpretēt arī kā interešu sadursmi un savstarpēji pieņemama risinājuma meklējumus.
Dažādās profesionālās, etniskās un citas grupas ir, kas pastāv sabiedrībā, ir pamats tam, lai veidotos dažādas interešu grupas. Interešu grupa ir indivīdu kopums, kura organizēšanās mērķis ir atbilstoši kādām specifiskām interesēm ietekmēt varas institūciju lēmumus. 1Piemēram, amerikāņu zinātnieks D. Trumens (dz. 1913), secinājis, ka visur, kur vien ir cilvēki, ir arī potenciālās interešu grupas organizēšanās iespēja un, tiklīdz šiem cilvēkiem būs nepieciešamība rīkoties, viņi šo iespēju izmantos. Tātad mūsdienīgā demokrātiskā sabiedrības pārvaldīšanā interešu grupām ir nozīmīga vieta.
Cilvēki, organizācijas interešu grupās pārsvarā iesaistās triju iemeslu dēļ:
Materiālu interešu vadīti;
Lai solidarizētos ar cilvēkiem, kuriem ir tādas pašas intereses;
Lai atbalstītu kāda mērķa realizēšanu, piemēram, cilvēktiesību.…
Jautājums par politikas ietekmēšanu ir visnotaļ saistošs. Ap šo tēmu rosās gan organizētas interešu grupas, gan atsevišķi pilsoņi, gan biznesa organizācijas, kas saskata iespējas piedāvāt lobēšanas pakalpojumus. Sabiedrības vēlme ietekmēt publisko politiku ir pilnīgi leģitīma - politikas veidotājiem šādu iespēju nodrošināšana ir svēts amata pienākums, bet reālu līdzdalības iespēju pastāvēšana ir katras uz demokrātisku iekārtu pretendējošas valsts pārbaudes kritērijs. Līdz ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai (turpmāk – ES) 2004.gada 1.maijā, svarīgs ir kļuvis jautājums par darba devēju interešu pilnvērtīgu paušanu un ievērošanu, pieņemot attiecīgus lēmumus ES līmenī. Šāda nepieciešamība vispirms izriet no ietekmes, kādu rada pieņemtie lēmumi uz darba devēju aktivitātēm ES vienotajā un Latvijas tirgū.
