Karogi brīvi plīvoja, skandinot par svētkiem, jo, galu galā, karogs liecināja par to, ka ir svētki. Svētki, uz kuriem mēs devāmies patriotiski noskaņoti. Iebraucot Rīgā, cilvēki staigāja sadevušies rokās, arī mēs, draugi, sadevāmies rokās un devāmies pie Brīvības pieminekļa, lai būtu kopā un dalītos emocijās ar visu latviešu tautu. Ierodoties laukumā, pirmais ko izdarījām – nolikām svecītes pie pieminekļa, tādējādi, ar savu klātbūtni apliecinādami cieņu latviešu tautai. Nevarēja redzēt pārpildītā, cilvēku piebāztā laukuma sākumu, jo cilvēki bija tik ļoti daudz, ka ejot cauri, baidījāmies, ka nepazaudējam viens otru. …
