Latvijā, tāpat kā pārējās Baltijas valstīs, kas savu neatkarību izcīnīja un nosargāja sīvās cīņās ar ienaidnieku, ar laiku izveidojās stabila apbalvojumu sistēma, kas atbilda visiem klasiskajiem ordeņu radīšanas un izmantošanas principiem.
Lāčplēša kara ordenis
Simboliski nodibināts 1919. gada 11.novembrī, kad latviešu karavīri padzina no Rīgas bermontiešus.
Tomēr pirmoreiz apbalvošana ar šo ordeni notika tikai 1920.gada 11. novembrī , kad Satversmes sapulce jau bija pieņēmusi likumu par Lāčplēša Kara ordeni. Ar apbalvošanu saistītos jautājumus izlēma Lāčplēša Kara ordeņa dome, kuras priekšsēdētājs bija Valsts prezidents. Domes sastāvā bija vel septiņi Saeimas deputāti un septiņi Lāčplēša Kara ordeņa augstāko šķiru kavalieri.
Ordeņa statūtus izstrādāja Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris A.Stalbe. Tiem bija 62 punkti, kuros tika noteikta gan ordeņa piešķiršanas kārtība, gan tā izskats, gan ordeņa kavalieru pienākumi un tiesības.
Ordenim bija trīs šķiras, kuras bija piešķiramas vienīgi par kara nopelniem tiem, kas izpildījuši pienākumu pret valsti ar grūtiem un izciliem varoņdarbiem. Ar augstāku šķiru varēja apbalvot tikai tad, ja bija saņemta zemāka. Sešdesmit statūtu apakšpunktos sīki tika norādīts, par kāda veida nopelniem ordenis piešķirams.…
