Valodas izteikumu sarežģītās formas

Pamatprincipi

Iepriekš tika aprunāti mēģinājumi frāzes struktūranalīzē, kas pamatota uz pieņēmumu par to, ka virknei „virspusējām” sintaktiskām struktūrām , atšķirīgām dažādās valodās, eksistē „dziļās” sintaktiskās struktūras, kuras atspoguļo frāzes uzbūves pamata loģiku un ietver universālu raksturu, saglabājot savu identitāti dažādās valodās.
Beidzot mēs apstājāmies arī uz formāli-gramatiskās teikuma analīzes un īsumā apgaismojām mūsdienu „ģeneratīvās semantikas” pamatprincipus, kura pēta frāzes uzbūves nozīmi ar tiem līdzekļiem, kurus izmanto valoda semantiskai teikuma uzbūvei.
Tas viss noved mūs pie pamatproblēmas - reālas valodas izteiciena psiholoģiskas uzbūves un faktoriem, kas nosaka grūtības nedaudz sarežģītākas frāzes sapratnē.
Pēdējā problēma mūs atgriež pie jautājuma par divām valodas formu pamata saistībām un to lomu ko spēlē sintagmatiskās un paradigmatiskās teikuma uzbūves sistēmas dažādos to uzbūves līmeņos.
Izmantosim atbilstošu materiālu, kurš dod kā lingvistika un kā runas psiholoģija. Zināms, ka liela daļa dzīvās valodas sastāv no vienkāršām sintagmatiskām grupā, kuras atspoguļo notikumu. Tiem pieder vienkārši izteicieni, piemēram, „meitene guļ”, „zēns ir slims”, „suns rej” u.t.t. Šie veidojumi kuri ieguvuši nosaukumu „sintagms” ir dzīvās valodas pamatvienības. Šo parastā tipa sintagmu pieņemts ( pēc Svedeliusa (1897.g.)) saukt par notikuma komunikāciju (jeb ziņojums par notikumu).
Līdzīgas „notikumu komunikācijas” vienā gadījumā nes izolētu domu vai spriedumu, bet citos gadījumos izveidojas veselas turpinošas sērijveida ķēdes, kuras neskatoties uz savu garumu var saglabāt salīdzinoši vienkāršu sintagmatiski organizēta teikuma raksturu.
Piemēri.
„Balo bura vientulīga jūras miglā zilajā!...Ko tā meklē zemē tālajā? Ko atstāja pusē dzimtajā?...” (( M.J.Ļermantova dzejolis )
Viegli pamanīt, ka šie paziņojumi atspoguļo rindu notikumu un pārdzīvojumu, kuri izveidojuši vienkāršu teikumu ķēdi un nes vienkāršu raksturu no sintagmatiskās teikuma organizācijas skatu punkta.
Analoģiski iezīmētas ir arī nākošās frāzes.
…