Visapkārt viss atkal ir pārvērties, mainījies, kļuvis raibāks, krāsaināks. Kļavas kļuvušas sārtas, bērzi – dzelteni, ozoli – brūngani. Zem kājām čab lapas. Ejot pa ielu, tev virsū uzkrīt kāda lapa, kaut kur blakus nokrīt kāds adatains kastanis. Vai tas tiešām nav jauki? Nav brīnums, ka daudzi uzskata rudeni par visskaistāko un bagātāko gadalaiku, arī Harijs Heislers:
„Mēdz sacīt, ka rudens ir briedums,
Kas lielāku spēku tev iedos.
Tik tiešām, tas mūžīgi ražens,
Tik tiešām, devīgi dāsns.
Jā, tagad es esmu bagāts!”
Atkal ir pienācis rudens. Ir pagājusi vēl viena vasara – silta, saulaina un notikumiem bagāta. Vasara ir aizgājusi klusi un nemanot, un rudens atkal ir klāt. Arvien biežāk līst lietus, saule spīd mazāk, kļūst vēsāks. Skolā sākušās mācības, ielas kļuvušas tumšākas un klusākas.
…
