Īpaša uzmanība lauksaimniecības attīstībai tika pievērsta pēc valsts apvērsuma. Jo K. Ulmanis uzskatīja, ka lauksaimniecība ir valsts saimnieciskās dzīves pamats. Tādēļ valdība koncentrēja visus resursus un līdzkļus, lai sekmīgāk attīstītu lauksaimniecisko ražošanu un produkcijas eksportu. Tika apvienotas viena profila savienībās, piemēram, piensaimnieku biedrība, kā arī svarīgāko preču eksportorganizācijās. Izveidojās „Sviesta eksports’’,”Bekona eksports” un citas paju sabiedrības. To darbības rezultātā uzlabojās eksportējamo preču kvalitāte, tika paaugstinātas iepirkuma cenas un pieauga eksporta kopapjoms.
Valsts dažādā veidā atbalstīja augstražigāku šķirņu un jaunas tehnikas ieviešanu. 1939. gadā Latvijas laukos jau strādāja 1182 traktori. 1937. gadā bija tikai 46 kūlīšu sējēji, bet 1939. gadā – 342. Pļaujmašīnu skaits pieauga par 43 tūkstošiem. Zemnieki sāka audzēt cukurbietes. Jo Jelgavā, Liepājā un Krustpilī uzcēla cukurfabrikas. Valsts pilnībā nodrošināja sevi ar cukuru.…
