Cilvēks savu iekšējo ticību un ilgas pēc Dieva spēj izteikt ar radītās pasaules palīdzību. Tāpēc neredzamā pasaule tiek atspoguļota ar dabā redzamām paradībām, augiem, lietām. Un ir saptotama tik tad, ja to uztver ticībā un mīlestībā uz Dievu. Redzamā pasaule mums kalpo kā simboli, kas ļauj daudzus jēdzienus izteikt ērtā un saprotamā valodā, “kā arī simbolam var būt daudz nozīmju vai nozīmes neierobežotu līmeņu.” Tas ir tā itkā lasot garīgo tekstu, svētos rakstus vai tautas dziesmas, mēs tās saprotam un izjūtam lasot starp rindām, kas notiek caur individuālu Dievišķu atklāsmi, jo visi šie teksti ir tapuši ar Svēta gara vadību. Atšķiras vienīgi izteiksmes veids, to varētu saukt arī par pasaules uztveres “valodu”, kas katrai tautai veidojusies no īpaša skatījuma redzes leņķa.…
