Izmantojot paša izstrādāto un zinātnē ieviesto bērna runas un domāšanas klīniskās izpētes metodi, Ž. Piažē pirmoreiz neparasti drosmīgi un dziļi, plaši sistemātiski un pilnīgi jaunā aspektā izpētīja bērna loģiskās īpatnības.
Jaunajos pētījumos uzmanības centrā tika izvirzīts tas, kas bērnam ir. Tas, kas piemīt bērna domāšanai un piešķir tai atšķirīgas īpatnības un iezīmes.
Jaunos faktus un šo faktu dārgumu krātuvi Piažē atklāja, pirmām kārtām pateicoties paša ieviestajai jaunajai metodei – klīniskajai metodei, kuras spēks un savdabība izvirza viņu vienā no pirmajām vietām psiholoģisko pētījumu metodikas jomā un padara to par neaizstājamu līdzekli, pētot sarežģītus un viengabalainus bērna domāšanas veidojumus, to pārvērtībās un attīstībā.
…
