-
Pretrunas un to risinājumi izglītībā
Viena no pirmajām pretrunām ir tā, ka ir tā, ka izglītības paradigmas jau mainās, bet skolotāji, kas ir gados, nespēj mainīties un nespēj mainīties viņu domāšana. Ne visiem viegli ir izprotams Paulo Freizes teiktais: „Neviens nevienu neizglīto. Arī mēs paši sevi neizglītojam. Mēs izglītojam viens otru saziņā, dzīvojot šīs pasaules kontekstā”. Daudzi skolotāji uzskata, ka nekas labāks nevar būt kā autoratīvais mācīšanas stils. Viņi baidās eksperimentēt, jo tā „varot zaudēt klasē disciplīnu stundas laikā”, kad pasīvais skolēns nu beidzot var kļūt aktīvs. Arvien tiek sniegtas instrukcijas, postot jebkuru radošās dzirksts izpausmi. Viņi baidās pietuvināties skolēnam, jo mūsdienu skolēns daudzos jautājumos var būt zinošāks par gados vecāku skolotāju, piemēram, labāk pārvalda datoru, un zaudēt autoritāti. Daudzi skolotāji tai vietā, lai motivētu skolēnus uz panākumiem, ļautu brīvi izteikties, pārāk bieži akcentē uzmanību uz kļūdām, jo neizprot to, ka būtiskāks ir mācību process. Starp pedagogiem ir vāja sadarbība. Skolotājam jāklausās, jāvēro, jāpalīdz skolēnam orientēties, jāsniedz atbalsts, padomi, jāmotivē, jāuzmundrina, jāprovicē, jāuzdod jautājumi, nevis jāsniedz atbildes, jāpaver jauni horizonti, pašam jābūt kā paraugam. Skolotājiem būtu jāsaprot, ka šīs lomas ir svarīgākas kā stundas satura novadīšana. Pasaule mainās, tik skolā reāli ienāk daži jauni mācību priekšmeti un modernāki mācību līdzekļi, bet pārējais paliek vecais. Jāmainās izglītības metodiskajām nostādnēm. …
Baltajā grāmatā ir skaidri pausta atziņa, ka nākotnes sabiedrībai būs jāmācās visu mūžu, lai būtu pilvērtīgi jaunās paaudzes pilsoņi. Katram cilvēkam jāizprot, ka laba izglītība ir iekšēja nepieciešamība. Nav iespējams visām valstīm izstrādāt vienādus izglītības attīstības modeļus, tie viņām jāveido pašām, pieturoties pie galvenajām vadlīnijām. Izglītības paradigmas maiņas rezultātā Latvijā tiek pārvērtēts gan izglītības saturs, gan metodes, gan stratēģijas. Galvenas, lielākās pārmaiņas ir skārušas mūsu vērtīborientāciju. Pārmaiņu procesi nekad nav viegli jo saistīti ar nezināmo un daudz problēmām. To, ka jāmaina izglītības sistēma nevienam nerada šaubas. Mūsu izglītības sistēma ir jau 150 gadus veca un veidota balstoties uz tā laika prasībām, paradoks bija tas, ka mēs ilgstoši gatavojām pilsoņus, tādai pasaulei, kuras reāli vairs nebija. Mūsdienu izglītības mērķim ir palīdzēt jaunietim izveidoties par par patstāvīgu, lemt spējīgu, radošu personību. Sagatavot skolēnu turmākajai dzīvei ar velmi izzināt, nodrošināt to ar kvalitatīvu izglītību.
