Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.10.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Volgas somi: merieši, muromieši, meščerieši', 1.
  • Konspekts 'Volgas somi: merieši, muromieši, meščerieši', 2.
  • Konspekts 'Volgas somi: merieši, muromieši, meščerieši', 3.
  • Konspekts 'Volgas somi: merieši, muromieši, meščerieši', 4.
Darba fragmentsAizvērt

Merieši

Merieši – meslu maksātāji varjagiem (minēji Jordāna Gotu vēsturē 6. gs. p.m.ē., 11. gs. senkrievu hronikās).
Pēc 907. gada asimilējās ar slāviem. Meriešu vārdi saglabājas vietvārdos. Volgas – Okas starpupes ziemeļos.
Berežņaku pilskalns ( 4. -6. gs.). Apdzīvots līdz 5. gs. Atklātas 11 guļbūves. Četrstūru ēkas no 16 – 25 m² lielas ēkas. Grīdas kloni šīm celtnēm bija nedaudz iedziļināti zemē. Pilskalna centrā bija stāvējusi kāda lielāka ēka ap 40 m² liela. Šī ēka visdrīzāk bija sabiedrisko funkciju celtne. Arī tās vidū bija pavards. Otrā līdzīga izmēra ēkā atrada pusi no visiem vērpjamajiem skriemeļiem, arī māla lejamveidņu fragmentus. Šajā ēkā strādāja sievietes, kuras vērpušas un arī nodarbojušās ar bronzas apstrādi un liešanu (it sevišķi šajā bija specializējušās austrumsomu sievietes). Par to, ka tieši sievietes ir nodarbojušās ar rotu apstrādi liecina, kapu laukos atrastie sieviešu apbedījumi, kur kapu inventāros bija ar bronzas liešanu saistītie piederumi, māla lejamās karotes, lejamveidnes. Volgas somietes atšķirībā no Austrum-Baltijas somietēm nodarbojās ar bronzas apstrādi. Tas ir raksturīgs gan muromiešu, gan mariešu sievietēm. Pilskalnā arī atklāja kādu celtni bez pavarda. Tie uzskatīts, ka tā ir bijusi graudu glabātuve. Tāpat arī atklāja celtni, kurā tika apstrādāta dzelzs. Bija mirušo namiņš. Neliela celtnīte, kurā atrada izkaisītus kalcinētus kaulus.

Autora komentārsAtvērt
Atlants