Bērna audzināšana ir visgrūtākais, visatbildīgākais un visizaicinošākais darbs no visiem. Tas nekad nav viegli un daudzi tajā pieļauj kļūdas.
Bieži pieaugušie zaudē kontroli pār savām emocijām un neadekvāti reagē uz bērna uzvedību, aplami uzskatot, ka bērns ir viņa īpašums, tāpēc drīkst rīkoties ar viņu pēc sava prāta un izjūtām.
Patiess ir apgalvojums, ka vecāku un aprūpētāju pienākums ir discipinēt bērnu, taču ir svarīgi apzināties atšķirību starp fizisku/ emocionālu sodu un disciplinēšanu, lai mēs varētu būt efektīvi pildot savu audzinošu lomu.
Kas ir disciplīna?
Disciplinēšana nozīmē mācīt bērnam pieņemamu uzvedību, kas noteiks to, kā bērns jūtās un izturas šodien un to, kā bērns jutīsies un izturēsies rīt.
Disciplīnas mērķis ir:
Palīdzēt bērnam izvairīties no problēmām, kad viņš izaugs lielāks
Iemācīt bērnam pašdisciplīnas principus, kas viņam nepieciešami visa mūža garumā.
Disciplīna palīdz bērnam, jo ļauj sevī attīstīt:
Paškontroli- tiekot galā ar dusmām, greizsirdību, bezpalīdzību, bailēm- ko pieaugot bieži bērns izjūt attiecībās ar apkārtējiem.
Cieņu pret citiem- bērni gūst priekšrocības, ja viņi prot teikt “lūdzu”, “paldies”, “piedod”, “atvainojiet”, ja viņi iemācās cienīt citu mantas, personību, jūtas un atšķirības.…
