Mēs dzīvojam laikā, kad dabas resursi samazinās, bet pieprasījums pēc tiem pieaug arvien straujāk. Tikai zinātnieki izprot šo resursu nozīmi un tālāku nākotni jeb, kas notiks, kad šo resursu nebūs. Tiek lēstas dažādas varbūtības par pasaules bojāeju, resursu izsīkšanu, galu galā – globālo sasilšanu. Cilvēks nespēj ietekmēt šo procesu sekas, tikai nedaudz aizkavēt to norisi. Bet nav, protams, arī tā, ka viss piesārņojums rodas cilvēku nesaimnieciskās darbības dēļ. Liela daļa ir tā sauktie dabiskie piesārņojuma cēloņi, kuri rodas, piemēram, vulkānu izvirdumu vai dabiski radušos meža ugunsgrēku dēļ. Blīvi apdzīvotās vietās, kur notiek aktīva saimnieciskā darbība, veidojas vairāk vai mazāk pastāvīga piesārņota gaisa zona - visbiežāk šāds piesārņojums uzkrājas virs pilsētām, to sauc par smogu, kas ir dūmu, gāzu, miglas kopums. Tiek daudz runāts arī par ozona slāņa noārdīšanos un izzušanu.…
