Sākot ar 60-70.gadiem pagājušā simtgadē pasaules mērogā tiek atzīmēti procesi, raksturojoši tautu tieksmi saglabāt savu esamību, atzīmējot savas dzīves veida kultūras unikalitāti un psiholoģisko struktūru, daudzu miljonu cilvēku pēkšņo sapratni par savu piederību noteiktam etnosam – nacionālo pašapziņu vai etnisko identitāti. Bet ja mūsdienu cilvēka dzīvē ir sapratne par savu piederību noteiktai tautai, meklējot tās īpatnības – tai skaitā psihiskas īpatnības – nozīme svarīgu lomu un arī izrāda nopietnu tieksmi uz attiecībām starp cilvēkiem – no starppersoniskām līdz starpvalstu, kas pilnībā nepieciešams izpētot etniskā faktora psiholoģisko aspektu.
Līdz šai dienai parastajā apziņā un masu komunikācijas līdzekļos par stereotipiem pastāv ļoti izplatīts uzskats par ārkārtīgi negatīvo parādību. (Pārsvarā tas ir saistīts ar to, ka pasaules zinātnē visbiežāk tika pētīti negatīvie steriotipi pakļautie etniskā mazākuma diskriminācijai. No tā arī stereotipu salīdzinājuma ar kognitīva uzskata komponentiem, bet stereotipizācijas process – ar „amorālo formas iepazīšanu.”)
Tiek piedāvāts loģiski sadalīt stereotipizācijas funkcijas psiholoģiskos, sociālos un sociāli - psiholoģiskos. Objektīvi nepieciešami un noderīgi psiholoģisko funkciju stereotipizācijai ir:
a)bagātīgas un sarežģītās informācijas vienkāršošana un sistematizācija, ko saņem cilvēks no apkārtējās vides.
b)indivīda vērtību saglabāšana un aizsardzība.…
