Ārējais darba tirgus – sociāli-ekonomisko attiecību sistēma starp darba devējiem un darba ņēmējiem valsts, reģiona vai nozares ietvaros. Ārējais darba tirgus paredz darbinieku kustību starp organizācijām. Ārējais darba tirgus galvenokārt realizējas caur personāla mainību, tas nodrošina darbinieku kustību no vienas organizācijas uz citu un rada bezdarbu. Ārējais tirgus raksturojas ar atvērtību, pieejamību un lielāku nekā iekšējam darba tirgum konkurenci.
Iekšējais darba tirgus - sociāli-ekonomisko attiecību sistēma vienas organizācijas ietvaros. Iekšējo darba tirgu nosaka organizācijas personāla esamība un sastāvs, personāla kustība organizācijā, pārvietošanas iemesli, nodarbinātības līmenis, darba līdzekļu izmantošanas pakāpe, brīvo, jauno un likvidējamo darba vietu esamība. Iekšējais darba tirgus raksturojas ar noslēgtību un mazāku nekā ārējam darba tirgum konkurenci.
4) pēc darbaspēka kvalifikācijas un organizāciju-darba devēju tehniski-organizatoriskā līmeņa izšķir
primāro un sekundāro darba tirgu
Primāro darba tirgu veido pievilcīgākie darba veidi (vietas), t.i. tādi, kuros ir nodarbinātības stabilitāte, augsts darba samaksas līmenis un profesionālās izaugsmes iespējas.
…
