Tagadējā Buļļu salas teritorija vairākas reizes ir mainījusi savu tagadējo teritoriju, pateicoties Lielupes un Daugavas upju gultnes maiņām, piemēram, iepriekš minētais cisterciešu mūku klosteris atrodas Daugavas labajā krastā Mangaļsalā. Tas ir tāpēc, ka Daugava vēstures gaitā ir mainījusi savu ietekas vietu jūrā. Buļļu sala ir izsenis bijusi izdevīga dzīvesvieta zvejniekiem, jo Buļļu salas dienvidu krasts, gar kuru tek Buļļupe ir laba piestātne zvejas laivām, kuras caur Daugavu un Lielupi dodas jūrā. Pašreiz ar zvejniecību nodarbojas vairs tikai pāris cilvēku un nākotnē šis arods Buļļos izzudīs vispār, jo nav jaunās paaudzes, kas nomaina vecos zvejniekus. To pa lielākai daļai sekmē, tas, ka nav noieta nozvejotajai produkcijai.
Pašreiz Buļļos tiek celtas pāris jaunas mājas, ir cilvēki, kas spēj novērtēt šīs vietas gandrīz laukiem raksturīgo dabas tuvību, jūras un upes klātbūtni. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā ir bijuši grandiozi plāni Buļļusalas infrastruktūras attīstībai - ir bijis iecerēts tilts no Vārnukroga uz Vakarbuļļiem, kā arī tramvaja līnija pa Dzintaru ielu.
Buļļu salas meži un pludmale ir saglabājušies visnotaļ neskarti, pateicoties padomju armijas klātbūtnei, tagadējā Buļļu salas teritorija atradās veseli trīs militāri objekti, divas ostas un mācību poligons, kurā tagad trenējas Latvijas speciālo uzdevumu vienības karavīri. Nākotnē Buļļu sala, cerams, nezaudēs savu nomaļo auru, jo teritorijas attīstības plānos vairumā ir paredzēti un apstādījumi un privātmāju apbūve. …
