| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 2. | Politiskā sistēma | 5 |
| 2.2. | Izpildvara | 8 |
| 2.3. | Tiesu vara | 9 |
| 3. | Štatu valdība | 11 |
| Nobeigums | 12 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 13 |
Nobeigums
Mūsdienu politiskā sistēma Amerikas Savienotajās Valstīs veidojās daudzu gadu laikā. Rakstot, šo darbu, guvu iespēju tuvāk ielūkoties ASV politiskajā sistēmā, kas kopumā man lika paskatīties uz amerikāņu tautu citādi. Viņiem ir, ar ko lepoties, savukārt daudzām citām valstīm ir daudz, ko mācīties un ņemt par piemēru no ASV politiskās sistēmas, Konstitūcijas.
Amerika ir demokrātiska valsts, un tās pilsoņiem ir diezgan liela ietekme uz valsts politisko sistēmu. Amerikāņi ņem dalību prezidenta vēlēšanās, tāpat viņi var ietekmēt likumdošanu. Tas ļauj ASV pilsoņiem justies savā valstī neatkarīgi, vienlīdzīgi un cienīti.
ASV valdība strādā priekš savas tautas un sadalītā vara valstī nodrošina gan labāku uzdevumu izpildi, gan demokrātiskumu. Pilsoņu tiesības aizsargā ASV tiesu sistēma, kas arī balstās uz demokrātiskiem pamatprincipiem.
…
Amerikas Savienotās Valstis ir federālakonstitucionāla republika, kura sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala. Valsts atrodas galvenokārt Ziemeļamerikas centrālajā daļā, kur tās savstarpēji saistītie 48 štati un galvaspilsētas apgabals Vašingtona ir izvietoti starp Atlantijas un Kluso okeānu. Ziemeļos tā robežojas arKanādu, bet dienvidos ar Meksiku. Savienotajās Valstīs bez kontinentālajiem štatiem ietilpst arī Aļaska un Havajas. Aļaskas štats atrodas Ziemeļamerikas ziemeļrietumos, kur tas austrumos robežojas ar Kanādu, savukārt rietumos ir jūras robeža ar Krieviju, kas iet cauri Beringa šaurumam. Havaju štats ir arhipelāgs Klusā okeāna vidū. Savienoto Valstu pakļautībā ir arī teritorijas Karību jūrā (Puertoriko un ASV Virdžīnas) unKlusajā okeānā (nozīmīgākās no tām ir Amerikāņu Samoa, Guama un Ziemeļu Marianas Salas). Lielākajā daļā savas vēstures Savienoto Valstu darbība bijusi saskaņā ar divu partiju sistēmu. Vēlētiem amatiem visos līmeņos štata administrētās primārās vēlēšanāstiek izvēlēti galvenie partiju kandidāti, kas piedalīsies turpmākajās vispārējās vēlēšanās. Kopš 1856. gada vispārējām vēlēšanām galvenās partijas ir bijušas Demokrātu partija (the Democratic Party), kura dibināta 1824. gadā, un Republikāņu partija (the Republican Party), kura dibināta 1854. gadā. Kopš Pilsoņu kara laikiem tikai viena trešās partijas prezidenta kandidāts — bijušais prezidents Teodors Rūzvelts, kurš darbojās kā Progresa aizstāvis jeb Progresists 1912. gadā — ir ieguvis 20% tautas balsošanā. Amerikāņu politiskajā kultūrā Republikāņu partija tiek uzskatīta par centrāli labējo jeb "konservatīvo" partiju, savukārt Demokrātu partija uzskatāma par centrāli kreiso jeb "liberālo" partiju. Ziemeļaustrumu un Rietumu krasta štati, kā arī daži no Lielo ezeru štatiem, kuri tiek dēvēti arī par "zilajiem štatiem" (blue states), ir relatīvi liberāli. Tā sauktie "sarkanie štati" (red states) ASV dienvidos un lielākā daļa Lielā līdzenuma un Klinšu kalnu štati ir relatīvi konservatīvi.
