ID652289

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Latvijas un pasaules politiskie notikumi no 1917.gada līdz 1940.gada jūnijam: Hronoloģiskā tabula	2
1.	Parlamentārā demokrātija Latvijā (1918 – 1934)	6
1.1.	Tautas padome	6
1.2.	Satversmes sapulce	8
1.2.1.	Agrārā reforma	8
1.2.2.	Satversme	9
1.3.	Saeimas	10
2.	Autoritārisms Latvijā (1934 – 1940)	11
2.1.	1934.gada 15.maija Kārļa Ulmaņa apvērsuma cēloņi	11
2.1.1.	Iekšpolitiskie apvērsuma cēloņi	11
2.1.2.	Ārpolitiskie apvērsuma cēloņi	12
2.2.	Apvērsuma gaita	12
2.3.	Ulmaņa režīma ideoloģija	13
2.3.1.	Kārlis Ulmanis un tauta	13
2.3.2.	Kārļa Ulmaņa režīma ideoloģija	14
2.3.3.	Minoritātes Latvijā K.Ulmaņa režīma laikā	15
2.4.	Jauninājumi valsts pārvaldes struktūrā pēc K.Ulmaņa valsts apvērsuma	16
	Tēzes	17
	Pielikums	19
	Izmantotās literatūras saraksts	26

Darba fragmentsAizvērt

1.Parlamentārā demokrātija Latvijā (1918 - 1934)
1.1. Tautas padome
1918.gada 18.novembrī tika proklamēta Latvijas valsts. Tās pirmais likumdevējs bija Tautas Padome, ko 1918.gada 17.novembrī 40 locekļu sastāvā vienošanās rezultātā izveidoja astoņas latviešu demokrātiskās politiskās partijas - Latviešu Zemnieku savienība, Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija, radikāldemokrāti, sociālrevolucionāri, nacionāldemokrāti, republikāņi un Neatkarības partija - sadarbībā ar Latgales Zemes padomes pārstāvi. Tautas padomes dibināšanas sēdi vadīja Marģers Skujenieks.
Tautas padomes dibināšanas sēdē nepiedalījās ne lielinieki, ne provāciski noskaņotie spēki, jo ne vieni, ne otri neticēja no lielvalstīm neatkarīgajai Latvijas valstij.
Tautas padome pildīja pagaidu parlamenta funkcijas, jo šajā laikā vēlēšanas nebija iespējamas - Latvijā joprojām atradās vācu okupācijas karaspēks, provāciski noskaņotie spēki atklāti izrādīja nepatiku pret jauno valsti. Arī latviešu tauta īsti neticēja jaundibinātajai valstij. Lielākā daļa karā izmocītās un apjukušās tautas gaidīja atgriežamies lieliniekus un viņu pusē pārgājušos latvju strēlniekus, kuri "izmēzīšot zemi no baroniem un citiem mošķiem, nesīšot latvju tautai īsto brīvību, atdošot tautai viņas tēvu zemi un celšot Latviju saulītē".1 Daļa iedzīvotāju vispār neizrādīja nekādu interesi par valsti, vēl daļa gaidīja angļus, bet citi pat gaidīja atgriežamies "zviedru laikus". tomēr tautu var saprast. Ilgus gadsimtus pavadījusi citu tautu pakļautībā, tagad tā vairs nezināja kam ticēt, vai vispār kādam ticēt, bet varbūt paļauties tikai pašai uz saviem spēkiem.
Tautas padome ievēlēja arī pagaidu valdību. Par tās ministru prezidentu ievēlēja Kārli Ulmani (no LZS), "kurš paziņoja, ka viņam būšot viena vienīga programma: patstāvīga, neatkarīga Latvijas valsts".2 Tautas padome izlēma, ka Ministru prezidentam jābūt atbildīgam par kabineta politiku pagaidu parlamenta priekšā.…

Autora komentārsAtvērt

Daži parlamentārisma un autoritārisma aspekti Latvijas Republikā (1918 – 1940)