Pirmās liecības par mūziku senajā Ēģiptē ir no 3100. gada p.m.ē., bet ir zināms, kā ir pastāvējusi vēl pirms tam. Mūzika ēģiptiešu dzīvēs ieņēma lielu lomu, tā tika atskaņota tempļos, pilīs, darbnīcās, karalaukos un arī kapenēs. Mūzika bijā būtiska sastāvdaļa reliģiskos pielūgšanas rituālos, tāpēc nav pārsteigums, ka ēģiptiešiem bija arī mūzikas dievi, tādi kā Hathors un Bes (tie bija arī dejas, auglības un dzemdību dievi).
Senās Ēģiptes mūzikas instrumenti varēja būt pavisam vienkārši, tādi kā sitaminstrumenti, vai pat ļoti komplicēti, piemēram, arfa. Daži instrumentu dzimtene bija Ēģipte, bet daži tika pārņemti no Tuvo Austrumu kultūrām.
Paši vienkāršākie bija sitamie instrumenti, no kuriem paši vienkāršākie – plaukstas. Senākie zināmie sitamie instrumenti Ēģiptē ir bumeranga formas instrumenti, kuri ir bijuši izplatīti ne tikai Ēģiptē, bet arī Palestīnā.
Cilindriskas formas bungas, kuras viens gals ir pārstiepts ar ādu, bet otrs ir atvērts Ēģiptē parādījās tikai ap 1750 gadu p.m.ē. – tās tika pārņemtas no Palestīnas reģiona. Ēģiptē izmantoja arī zvanus – tos pie mūziķa rokām piestiprināja ar ādas auklām.
…
