Vētras krastu erozija

Latvijā palielinās Ziemeļatlantijas ietekme ziemā. Agrāk laika apstākļus ziemā vairāk ietekmēja arktiskās gaisa masas, kas ieplūda no Krievijas. Latvijā pēdējo 50 gadu laikā temperatūra ir kāpusi par 0,8 – 1,4 grādiem, bet ūdens līmenis jūrā katru gadu pieaug par vidēji diviem milimetriem. Arī ūdens temperatūra jūrā jau cēlusies par 0,5 grādiem (www.tvnet.lv).
Pētījumi liecina, ka Latvijā ir samazinājies to dienu skaits, kad ziemā zemi klāj sniega sega. Plānāka ir kļuvusi arī ledus kārta, kas sedz ūdenstilpes īsāku laiku, un ledus iešana sākas agrāk. Ziemas kļūst siltākas, zeme nesasalst, neveidojas ledus krāvumi, kas krastus pasargātu no spēcīgajiem viļņiem. Turklāt krasi pieaug vētru spēks un, ceļoties ūdens līmenim, pieaug arī tā postošā ietekme.
Agrāk ledus maksimālās izplatības periodā februārī, martā klāja vidēji 45 procentus Baltijas jūras. Aprēķināts, ka šā gadsimta 50. – 60. gados ledus izveidosies vairs tikai Botnijas līcī. Tas nozīmē, ka rudens vētras nu plosīsies ziemās un vēl nopietnāk grauzīs Latvijas neaizsalušos krastus.
Pēdējos 20 – 30 gados Latvijas piekrastē tāpat kā visā Eiropā un pasaulē krasi pieaudzis postošo rudens un ziemas vētru spēks. Pēc 1969. gada vētras uzskatīja, ka tik stipra vētra iespējama reizi simts gados. Sekoja spēcīgas vētras 1992., 1999., 2001., 2005. gadā un šogad.
Tas notiek pakāpeniskās klimata sasilšanas dēļ: jūra vairāk iztvaiko, pieaug vēja ātrums un spēks. Siltām ziemām nav raksturīga ciklonu veidošanās, tādēļ gaisa plūsmas veido vienu vētru pēc otras. Klimatam kļūstot siltākam, stipru vētru intervāli arvien samazināsies, bet to stiprums pieaugs.
Latvijai ir skaisti smilšaini krasti, kas viegli izskalojami. Jūras krasta izskalošanu vai nobrukumus veicina stipra vētra (virs 20 m/s), orkāns (ap 40 m/s) un vējš, kas vērsts pret krastu. Šāds vēja stiprums izraisa ne vien augstus viļņus, bet arī ievērojami palielina ūdens līmeni, kas vienlaikus ar augstajiem viļņiem noskalo krastu (www.videsvestis.lv).

…