Kvartāra periodā kontinentālā flora un fauna mainījās diezgan bieži (1, 2802.), tātad, ja iezī ir kādā konkrētā Kvartāra perioda posmā auguša auga fosilija, tas nozīmē, ka iezis ir veidojies brīdī, kad šis augs ir eksistējis. Tādējādi var noteikt ieža veidošanās laiku, līdz ar to arī vecumu.
Jaunu iežu datēšana ir nozīmīga ne tikai ģeoloģijā, bet arī vēsturē, jo iežu sastāvu, to veidošanās apstākļus var attiecināt arī uz vēsturiskiem notikumiem, jo daži jaunie ieži veidojušies arī antropogēnu faktoru ietekmē, piemēram, karu laikā lietoto elementu savienojumi, nonākot atmosfērā, veidojuši jaunus iežu atvasinājumus (cēziju saturošie ieži (4, 86.)). Datēšanas metodes ir visdažādākās, un referātā minētās ir tikai daļa no tām. Tomēr, manuprāt, iežu datēšana visefektīvākā ir tad, kad viena parauga datēšanai tiek izmantotas vairākas metodes. Pēc manām domām, vispirms jāizmanto metode, kuras noteiktā laika amplitūda ir liela, piemēram, luminiscences metode. Pēc tam noteiktais vecums jāprecizē ar metodi, kuras amplitūda ir mazāka, piemēram, elektronu spinu rezonanse. Visas referātā aprakstītās metodes, manuprāt, ir vienlīdz efektīvas, ja mērījumi tiek izdarīti maksimāli precīzi un izmantotas nepieciešamās mērierīces.
…
