Daudzi nozīmīgi cilvēces sasniegumi tika veikti, pirms vēl parādījās rakstīti avoti. Šo nozīmīgo vēstures posmu sauc par aizvēsturi. Mūsu zināšanas par aizvēsturi radušās, balstoties uz tādām liecībām fosīlijs un arheoloģiskie izrakumi, kurus veic zinātnieki.
SENAIS AKMENS LAIKMETS. Nozīmīgākie priekšmeti, kas no aizvēstures laikiem, ir akmens darbarīki un ieroči. Tāpēc arheologi šo laika posmu sauc par akmens laikmetu. Senākais un garākais akmens laikmeta periods, kas sākās vairāk nekā pirms 2 mij. gadu, ir senākais akmens laikmets, jeb paleolīts.
Senā akmens laikmeta cilvēki bija klejotāji, kas pārvietojās no vienas vietas uz otru, medījot meža dzīvniekus, ķerot zivis un pārtiekot no meža augiem. Tie prata gatavot dažādus darbarīkus un ieročus – šķēpus, cērtes un skrāpjus. Pamazām senā akmens laikmeta cilvēki iemācījās lietot uguni. Tie radīja valodu, ar kuras palīdzību savas zināšanas varēja nodot tālāk nākamajai paaudzei. Zinātnieki ir atraduši liecības, ka senā akmens laikmeta cilvēkiem bija reliģiski uzskati. Cilvēki radīja mākslas darbus.
JAUNAIS AKMENS LAIKMETS. Nākamais laika posms sākas aptuveni pirms 10 000 gadiem, kad beidzās pēdējais ledus laikmets. Tā kā šī laika cilvēki darbarīkus gatavoja daudz rūpīgāk, nākamo periodu sauc par jauno akmens laikmetu, jeb neolītu.
…
