-
Japāna
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| I. | Japāna | |
| II. | Vispārīga informācija par Japānu | |
| III. | Japānas vēsture | |
| IV. | Japānas administratīvais iedalījums | |
| V. | Japānas ģeogrāfiskais izvietojums | |
| VI. | Japānas saimniecība | |
| VII. | Japānas himna | |
| VIII. | Japānas imperatora zīmogs (ģerbonis) | |
| IX. | Japānas karogs | |
| X. | Japānas kultūra | |
| X.I. | Samuraji | |
| X.I.I. | Bušido | |
| X.II. | Geišas | |
| X.II.I. | Geišu tradicionālās mākslas | |
| X.II.I.I. | Tējas ceremonija | |
| X.II.I.II. | Dejošana | |
| X.II.I.III. | Dziedāšana | |
| X.II.I.IV. | Samisena spēle | |
| X.III. | Japānas reliģija | |
| X.III.I. | Sintoistu svētnīcas Ises | |
| X.III.II. | Japāņu etiķete | |
| X.IV. | Suši | |
| X.IV.I. | Suši veidi | |
| X.IV.II. | Suši vēsture | |
| X.V. | Anime | |
| X.V.I. | Anime vēsture | |
| X.V.II. | Anime žanri | |
| X.VI. | Manga | |
| X.VI.I. | Mangas veidi | |
| X.VI.II. | Mangas autori | |
| XI. | Secinājumi |
Japāna (japāņu valodā: 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas uz Japānas salu arhipelāga, Klusajā okeānā netālu no Krievijas, Ķīnas un Korejas. No Āzijas Japānu atdala Ohotskas jūra ziemeļos, Japāņu jūra rietumos un Austrumķīnas jūra dienvidos. Japānas četras lielākās salas ir Hokaido, Honsju, Sikoku un Kjusju salas.
Hieroglifi, kas veido Japānas vārdu nozīmē „saules izcelšanās”, tāpēc Japānu nereti dēvē par „Lecošās Saules Zemi.”
Vispārīga informācija par Japānu
ĢEOGRĀFISKAIS STĀVOKLIS
Japāna sastāv no 4 salām – Hokkaido, Honsju, Shikoku un Kyushu, un atrodas Āzijas A daļā. Valsti no A un D apskalo Klusais okeāns, bet no R un Z – Japānas jūra.
Platība: 374 744 m2
Iedzīvotāju skaits: 126 771 662
Valsts iekārta: Konstitucionālā monarhija
GALVASPILSĒTA
Tokija
Lielākās pilsētas: Nagasaki, Kioto, Daisetsuzan National Park
Oficiālā valoda: Japāņu
IZPLATĪTĀKĀS VALODAS
Korejiešu, Angļu
Himna
Kimi ga Yo (君が代).…
Sintoisms jeb "Dievu ceļš" ir Japānas senākā reliģija. Šīs reliģijas ceremonijas vēršas pie dažādiem gariem jeb kami. Sintoisti tic, ka kami slēpjas jebkurā iespaidīgā dabas parādībā, piemēram, stiprā vējā. Sintoistiem nav savu apkopotu svēto rakstu. Viņi izmanto mitoloģijas pierakstus divās grāmatās Kodziki un Nihongi, kas sarakstītas astotā gadsimta sākumā un rituālo lūgšanu apkopojumu Engišiki kas sarakstīta 927. gadā. Saskaņā ar sintoisma mitoloģiju kami laikmets sākās ar kosmosa izveidošanos no haosa. Galvenais ir Saules kami - Amaterasu-o-mikami. Cilvēku vēstures laikmets sākās tad, kad Saules kami mazdēls Ninigi nonāca zemākajos pasaules apvidos un viņa mazdēls Dzimmu Tenno kļuva par pirmo apvienotās Japānas imperatoru.
