Psiholoģijas metodes, to raksturojums

Laboratorijas eksperimentos tiek izmantota speciāla aparatūra, kā arī to organizē noteiktos apstākļos, parasti pētāmajam neierastā vidē. Metode dod ļoti precīzus rezultātus, bet metode ir ļoti dārga un rada pētāmajos satraukumu. Šai metodei ir vairāki mīnusi, kas ietekmē pētījuma precizitāti un patiesumu, piemēram ,:
Rozentāla efekts - ja pētnieks sagaida kādu konkrētu rezultātu vai ir pārliecināts par hipotēzes pareizību, tad viņš var sākt uzvesties tā, ka tā tiešām apstiprinās. To vel sauc par Pigmaliona efektu.
Placebo efekts - pamatojoties uz iedvesmu var iegūt attiecīgus rezultātus.
Hortona efekts - pati piedalīšanās eksperimentā pamudina dalībniekus uzvesties tā, kā no viņiem sagaida.
Auditorijas efekts - publikas klātbūtne atstāj iespaidu uz pētāmo.
Bara efekts - tendence pieņemt savas personības aprakstu vai vispārīgu novērtējumu, ja tas tiek ietverts zinātniskā skaidrojumā.
Lai izvairītos no šiem efektiem vajadzētu ieviest kontrolgrupu un eksperimentālo grupu. Un, lai rezultāti būtu vēl patiesāki, tad eksperimentālajam indivīdam un pētītājiem neteikt kura grupa ir kura, lai mazinātu šo efektu iedarbību.

Psiholoģijas pētīšanas metodes ir ļoti pētniecisks un analītiska darbs, kuru nevarētu veikt jebkurš indivīds. Psiholoģijas metodes ir ļoti savdabīgas un ļoti atšķiras no citu zinātņu metodēm. Tikai psiholoģijā ir subjektīvā pētniecības metode, un objektīvās pētniecības metodes prasa daudz zināšanas un uzmanību no zinātnieku puses. Pētot cilvēkus ir jābūt gan komunikablam, gan radošam, gan pretim nākošam, jo cilvēki ir tik dažādi un to domu gājiens, uztvere un darbība arī ir tik pat dažāda, jo un neprognozējama, jo nepastāv formulas, pēc kuras katrā situācijā vadīties. Psiholoģijas zinātne ir aizraujoša, jo pētot cilvēkus no malas, sanāk pētīt arī sevi pašu. Bieži vien visu interpretē uz sevi, tādēļ tas ir interesanti, jo, manuprāt, psihologs amatieris mācās ne vien par citiem, bet arī par sevi, kas jau no laika gala ir bijis interesējos jautājums pašam sev.
…