Pārdomas – tās ir tādas krāšņas, gaisīgas, lidojošas, mazliet kaprīzas princeses. Ne gluži princeses uz zirņa, bet ar vēlmi zvilnēt uz mīkstām mēbelēm noteikti. Tās ir tik trauslas un vāras. Turklāt tās pie manis mēdz atnākt iepriekš nepiesakoties, un tad es zinu, kur ar tām kopā pabūt, kur abstrahēties no pasaulei tīkamajiem sadzīviskajiem uzdevumiem, kur pavadīt šo intimitātes piesātināto brīdi, kur pacienāt trausli gaisīgās un untumu pilnās būtnes ar kafiju, šokolādi un laiku – savu ļoti dārgo laiku. …
