Mākslīgais intelekts un autortiesības

NOBEIGUMS
Mākslīgā intelekta pētnieki mēģina izprast saprātīgu uzvedību un modelēt šādu uzvedību mākslīgi radītā robotā, savukārt biologi ar mākslīgā intelekta modeļu palīdzību pēta bioloģisko sistēmu, organismu uzvedību, savstarpējo iedarbību. Viena mākslīgā intelekta pētniecības novirziena mērķis ir - izveidot robotus, kuri varētu domāt tāpat kā cilvēks. Tātad tiem būtu saprātīgas būtnes apziņa.
Tomēr nav tik vienkārši analizēt iespējamās mākslīgā intelekta apziņas iezīmes, kamēr zinātnieki vēl strīdas par cilvēka apziņas, esības un brīvas gribas eksistenci vai eksistences ilūziju. Nav nekādu pierādījumu tam, ka cilvēka smadzenēs eksistē kāda brīvā griba un no smadzenēm neatkarīga apziņa jeb pašapzināšanās, kas cilvēku vienmēr atšķirtu no mākslīgā intelekta. Tā dēvētie fizikālie monisti uzskata, ka cilvēkam piemīt tikai savas esības apziņas virtuāla ilūzija, tāpēc analogu ilūziju iespējams ieprogramēt mākslīgā intelekta virtuālajā realitātē. Neirozinātnieki vairumā ir fizikālie monisti. Šī uzskata pretinieki ir duālisti. Viņuprāt, apziņa eksistē neatkarīgi no smadzenēm un pat var saglabāties pēc smadzeņu nāves. Tāpēc mākslīgais intelekts, kas būtu analogs cilvēka apziņai, pēc duālistu uzskatiem, nav iespējams.
Autortiesības ir likumā noteikts autora tiesību kopums, kas nodrošina autora vai citu personu, kam pieder autortiesības, kontroli pār viņu darbu izmantošanu. Autora izņēmuma tiesības uz darba izmantošanu paredz, ka tikai autors, viņa mantinieki vai citi autortiesību pārņēmēji ir tiesīgi izlemt kas, kad, kur, kā un par kādu samaksu izmantos viņa darbu. Citas personas autora darbu izmantot bez autora atļaujas var tikai atsevišķos likumā noteiktos izņēmuma gadījumos.
…