Starpkaru periodā vairumā Viduseiropas austrumu valstu teritoriālo strīdu pamatā bija etniskais jautājums. Jāatzīst, ka šim reģionam nacionālo minoritāšu problēma nebija nekas jauns. Tā, piemēram, agrāk Austoungārijas impērijā dzīvoja daudz nacionālās minoritātes. Tomēr, ja šīs minoritātes agrāk varēja cerēt uz labvēlīgu pavērsienu ķeizariskās valdības etniskajā politikā, tad starpkaru periodā mazākumtautību liktenis bija emocionālā ziņā pazemojošāks un politiskajā ziņā bezcerīgāks. Starpkaru periodā nacionālās minoritātes, nenotiekot karam un robežu izmaiņām, bija nolemtas par tādām palikt uz visiem laikiem. Tādēļ šīs nacionālās minoritātes centās iegūt savas etniskās un kultūras dzimtenes atbalstu, lai mazinātu spiedienu no tās valsts puses, kurā tās dzīvoja.…
