No manas istabas var redzēt jūru, pirmajā stāvā to traucē izdarīt biezais jasmīnu žogs. Pie milzīgajiem logiem ir gaiši zili aizkari, caur kuriem tieši acīs spīd lecošā rīta saule. Kamēr vēl ir nakts, es caur logu izkāpju uz balkona, guļu un raugos zvaigznēs. Uzreiz atpazīstu greizos ratus. Man ir arī savas zvaigznes – trīs vienā rindā, taču tās ne vienmēr var redzēt. Aizmiegot klausos Imanta Kalniņa dziesmu „Dūdieviņš”, bet sapnī redzu savu topošo vīru.…
