Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.01.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
  • Konspekts 'Kvantitatīvās pētniecības metodes', 1.
  • Konspekts 'Kvantitatīvās pētniecības metodes', 2.
  • Konspekts 'Kvantitatīvās pētniecības metodes', 3.
  • Konspekts 'Kvantitatīvās pētniecības metodes', 4.
  • Konspekts 'Kvantitatīvās pētniecības metodes', 5.
  • Konspekts 'Kvantitatīvās pētniecības metodes', 6.
  • Konspekts 'Kvantitatīvās pētniecības metodes', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Turpinot attīstīt pētījuma dizainu, nepieciešams izveidot satura kategorijas, kuras tiks izmantotas, lai klasificētu mediju saturu. Kategorijām ieteicams būt ekskluzīvām , izsmeļošām un uzticamām, drošām. Tās jāizveido adekvātā skaita, ne pārlieku daudz, ne maz, kā arī jāveido tā, lai katru analīzes vienību būtu iespējams piesaistīt kādai kategorijai. Kategoriju ticamību, drošību veicina to skaidra definēšana.
Kvantēšanas sistēma, analizējot mediju saturu, parasti ietver sevī trīs aspektus – tiek piefiksēts noteiktas vienības parādīšanās biežums noteiktā kategorijā, piefiksētas vienību intervālu īpašības un vienības laika un telpas proporciju īpašības. Intervālu un proporciju apskate, dod labu pamatu tālākai statistiskai analīzei.
Kādas analīzes vienības piesaistīšana kādai satura kategorijai, tiek dēvēta par kodēšanu. Lai veicinātu iegūto datu ticamību, ir ieteicams apmācīt kodētājus, personas, kas veic kodēšanu, un novadīt kodēšanas mēģinājumu.
Datu analīzes stadijā izmanto aprakstošās statistikas rīkus kā procentus, modas un mediānas. Ja pētnieks vēlas pārbaidīt kādu hipotēzi saistībā ar mainīgo attiecībām, datu interpretācija var būt salīdzinoši acīmredzama. Savukārt, ja pētījums ir strukturēts vairāk aprakstoši, secinājumu izdarīšana var tikt apgrūtināta. Jāņem vērā arī tas, ka satura analīzes pētījuma rezultātus nevar attiecināt uz to atstāto iespaidu uz sabiedrību, ja netiek veikts atsevišķs pētījums par auditoriju.

Autora komentārsAtvērt
Atlants