Vīnes kongress (1814.gada 1.septembris – 1815.gada 9.jūnijs1), notika Austrijas galvaspilsētā Vīnē, tas bija kongress, kurā tikās Eiropas lielāko un varenāko valstu pārstāvji – diplomāti un vēstnieki. Dalībnieku sastāvs neapšaubāmi bija viens no ievērojamākajiem, kāds jebkad sasaukts kādā no konferencēm. Tā kā kongress notika Vīnē, tā namatēvs bija Austrijas imperators. Austrijas sarunu vadītājs bija princis fon Meternihs, galvenais Prūsijas sarunu vadītājs bija princis fon Hardenbergs, Francijas – Taleirāns (viņš izveicīgi izmantojot domstarpības starp galvenajām aliansēm, ātri ieguva vienlīdzīgu ‘’balsi’’ ar četrām lielajām uzvarētājvalstīm), Lielbritāniju kongresā pārstāvēja britu ārlietu ministrs lords Kāslrejs un uz laiku arī hercogs Vellingtons. Cars Aleksandrs I pats ar savu klātbūtni pagodināja pārējos kongresa dalībniekus. Pārējās Eiropas valstis, kuras pastāvēja pirms Napoleona izdarītā apvēsuma, kongresā pārstāvēja lielākas vai mazākas diplomātu un aģentu armijas.
Problēmas, kuras kongresā nācās risināt bija gana sarežģītas un kompleksas. Franču revolūcija un Napoleona kari bija izmainījuši visas Eiropas struktūru. Tāpēc kongresa mērķi bija atjaunot kontinenta politisko karti, pirmsrevolūcijas dinastiju un teritoriālo valstu atjaunošana.…
