Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Depozīts, kredīts | 4 |
1.1. | Noguldījums, depozīts | 4 |
1.1.1. | Depozītu veidi | 5 |
1.1.2. | Noguldījumu iekšējā kontrole | 6 |
1.2. | Aizdevums, kredīts | 6 |
1.2.1. | Kredītu iedalījums | 7 |
2. | Kredītprocentu un depozītu procentu dinamika Latvijā 2005.-2010.gada marts | 10 |
2.1. | Noguldījumu procentu likmes | 10 |
2.2. | Kredītprocentu likmes | 13 |
Secinājumi, priekšlikumi | 15 | |
Literatūras avotu saraksts | 16 | |
Pielikums | 17 |
Secinājumi, priekšlikumi
1. Bankas ir atkarīgas no naudas, tām ir nepieciešams, lai iedzīvotāji noguldītu naudu.
2. Starp bankām ir savstarpēja konkurence, prestižāka un ar vairāk klientiem, tādā veidā paaugstinot noguldījumu procentu likmes nekā citām bankām, iegūstot vairāk klientus.
3. Samazinot kredītu procentu likmes, banka iegūst vairāk klientus, kuri aizņemas naudu dažādām vajadzībām.
4. Bet lai banka varētu izsniegt pietiekami daudz kredītus un par zemiem kredītprocentiem, ir nepieciešami daudz noguldījumi, jo banka pati jau naudu tā vienkārši neražo, tātad kredītprocentu likme savā ziņā ir atkarīga no depozītu procentu likmes un otrādi.
5. Noguldījumus un kredītus ietekmē valsts ekonomiskie apstākļi, tā piemēram, krīzes laikā iedzīvotāji neveica tik daudz noguldījumu, tātad banka palielināja depozītu procentu likmes. Un tajā pašā laikā samazināja kredītprocentu likmes, lai iedzīvotājiem būtu izdevīgāk ņemt kredītus.
6. Augstas inflācijas laikā pieprasījums pēc depozītiem kritīsies, jo iedzīvotāji vairāk naudas patērēs tām pašām precēm, ko parasti.
7. Augsta dzīves līmeņa gadījumā lielākā daļa iedzīvotāju savu naudu noguldītu, un kredītus ņemtu ļoti maz, līdz ar to depozītu procentu likmes būtu zemas kredītprocentu likmes būtu ļoti augstas, lai banka varētu samaksāt procentus noguldītājiem.
…
Kredītprocentu un depozītu procentu mainīgums pēdējo gadu laikā ir bijis samērā svārstīgs. Tādēļ svarīgi būtu uzzināt iemeslus šo procentu kāpšanai vai krišanai, jo procentu likmju struktūra savā ziņā nodrošina mums vērtīgu informāciju par valsts ekonomiku kopumā. Procentu likmju struktūras maiņa arī ir kā vērtīgs informācijas avots par tirgus prognozēm attiecībā uz vairākiem svarīgiem makroekonomiskiem rādītājiem. Procentu likmju termiņ struktūra tiek izmantota informācijas iegūšanai par tirgus cerībām un kā uzņēmējdarbībās ciklu apsteidzošais indikators. Līdz šim Latvijā finansu tirgus bija samērā vāji attīstīts, taču pēdējo gadu laikā, sekmīgi nostabilizējoties politiskajam un ekonomiskajam stāvoklim valstī, naudas tirgi ir ievērojami aktivizējošies.