Zinātnieku viedoklis nedalās par to , ka sākumā Rīgas iedzīvotāju vairākums bija lībieši , taču to vidū nav īstās vienprātības par pašu Rīgas dibinātāju . Viedokļi ir dažādi . Salīdzinājumam : vieni uzskata , ka tas ir bijis Bertolds no Hannoveras , kas ar krusta karotājiem 1198. gadā iebrauca Daugavas grīvā , tajā pašā gadā (1198) tika smagi sakauts kaujā ar vietējiem pagāniem un tikai šī iemēsla dēļ nepaspēja uzbūvēt Rīgai apkārt aizsargmūri ; otri domā , ka augsto godu ir pelnījis bīskaps Meinhards ; trešie – un tādiem ir vairākums – visu slavu par Rīgas dibināšanu atdod bīskapam Albertam , kas ieradās ne tikai ar Gotlandē savervētiem karotājiem , bet arī bruņojies ar Romas svētā pāvesta Innocentija III izdoto bullu , kurā bija pasludināts krusta karš pret visu Livoniju jeb Līvu zemi , jo pirmās ciltis , ko jūrasbraucēji , krastā izkāpjot , sastapa , bija lībieši jeb līvi .
Tautām Baltijas jūras šajā krastā ir bijusi savējā reliģija , kas , droši varētu teikt , varētu sajūsmināt pat šodienas zaļo un ekologu kustības un partijas , jo svētās birzīs nevarēja ne kādu sauso zaru projām aiznest , nerunājot jau par to , lai nocirstu kādu dzīvu zaļo koku , vai kādu zvēru nogalināt un ap katru tādu svēto birzi bija vēl svētais lauks , kuru neviens nedrīkstēja saimniecības nolūkiem apstrādāt . …
