Troksnis ir nevēlamas vai kaitīgas skaņas. Troksnis ir fizikālas dabas faktors – skaņa, ko veido neperiodiskas svārstības, šādu skaņu kopums. Tā divas raksturīgās pazīmes ir frekvence, ko mēra hercos (Hz), un intensitāte, ko mēra decibelos (dB).
Cilvēka auss spēj uztvert frekvences no 20 Hz līdz 20 000 Hz. Zema frekvence rada zemu skaņu, bet augsta frekvence - spalgu skaņu. Tonis ir skaņas frekvences uztvere. Koncerta tonis, A virs vidējā C, ir 440 Hz. Skaņas zem 20 Hz (infraskaņa) un virs 20 000 Hz (ultraskaņa) nav dzirdamas, tomēr var radīt nepatīkamas izjūtas un kaitējumu.
Skaņas intensitāti jeb skaļumu mēra decibelos (Db), kas ir logaritmiska skala. Lai ņemtu vērā auss spēju izšķirt frekvenci, darba vietas trokšņa intensitāti parasti uzrāda dB(A), kur 0 dB(A) ir dzirdamības slieksnis. Sāpes ir jūtamas pie apmēram 140 dB(A).
Tipiski skaņas intensitātes līmeņi ir šādi:
1.normāla saruna - 60 dB(A);
2.telpa ar pirmskolas vecuma bērniem - 74 dB(A);
3.intensīva satiksme - 85 dB(A).…
