-
Bedības
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Latviešu izpratne par cilvēka mūžu un aizsauli | 4 | |
| Bedību norise | 7 | |
| Miršanas brīdis | 8 | |
| Līķa sagatavošana bedībām | 9 | |
| Gatavošanās bērēm | 11 | |
| Vāķēšana | 12 | |
| Izvadīšana | 13 | |
| Bedīšana smilšu kalnā | 16 | |
| Bērinieku atgriešanās sētā | 18 | |
| Bedību mielasts sētā | 19 | |
| Pēdu izmīšana | 20 | |
| Mantas dalīšana | 21 | |
| Nobeigums | 22 | |
| Izmantotā literatūra | 23 | |
| Pielikums | 24 |
Bedības norisinās trīs dienu garumā. Pirmā dienā saņem bēru viesus, kas vakarā piedalās mirušā vāķēšanā. Otrā bedību dienā mirušo izvada no bēru mājām uz veļu kalnu – kapsētu. Tur mirušo augumu gulda zemē, noturot pie neaizbērtā kapa izvadīšanas mielastu. Bedību mielasta laikā mājās notiek pēdu izmīšanas deja, lai mazinātu palicēju bēdas par zaudēto ģimenes locekli. Dainās arī minēta mirušā mantas dalīšana, kas var notikt tai pašā vai nākamajā dienā pēc apglabāšanas.
Piederīgie mirušā tuvinieka augumu apkopj un sagatavo dzīvei Viņā saulē. Par mirušā mazgāšanu dainās nerunā, bet tautā vēl zināma paraža mirušā augumu sēdināt krēslā un mazgāšanai lietot izparu – nopērtu pirts slotu. Pēc tam mirušo saģērbj goda kārtā, dod līdzi rotas lietas. Dainās aizgājēja apģērbā uzsver goda drānas un baltu krāsu: balti autas kājas, baltus palagus, baltus linu kreklus, baltas villaines. Melna krāsa sēru apzīmēšanai nav latviešu paraža. Tas ir nesens, svešs ienesums, kas pieminēts tikai pāris dainās.…
Katram cilvēkam ir atvēlēts kāds konkrēts laika posms šajā saulē un vēlāk vai agrāk tas beidzas. Tas beidzas ar bedībām jeb bērēm, kuru paražas un tradīcijas ir dažādas un atkarīgas no laika posma un reliģijas. Katrā laika posmā latvieši bēres ir uzskatījuši par vienu no svarīgākajiem cilvēka mūža godiem. Šis ir laiks, kad aizgājējs tiek godināts pēdējo reizi.
