Baroka laikmets Eiropas kultūrā aptver 17. gadsimtu un 18. gadsimta pirmo pusi. Galmos svinību laikā tiek izrādītas pirmās operas un baleti, jo šī laika māksla ļoti cildina galmu un baznīcu, kuras paspārnē rodas kantāte un oratorija, un strauji attīstās ērģeļmūzika. Skan arī instrumentālā solomūzika, ansambļu un orķestru skaņdarbi.
Valsts augstākās amatpersonas aicina ap sevi labākos māksliniekus. Romas pāvests atbalsta baznīcas kulta greznību, Anglijas un Francijas mecenāti – teātra izrādes. Arhitektūra, glezniecība un mūzika ir tās nozares, kas saņem īpašu aristokrātijas atbalstu.
Vārds “baroks” nozīmē dīvains, neparasts, savāds. Mūzikā tas izpaudās kā nepastāvīgums, mainīgums, kas nomainīja renesanses sakārtoto, harmonisko, cēlo un skaisto pasaules modeli. Tajā izpaužas sāpju, izmisumu, afekta stāvoklis. Šim laikam arī raksturīga parūku nēsāšana, kas parādīja teatrālu attieksmi pret dzīvi. …
