Vēstījuma īpatnības
Laika līnija ir lineāra, notikumi notiek hronoloģiskā secībā.
Grāmata sarakstīta vienskaitļa 1. personā(es) ,pagātnes formā.
Grāmatas laika telpa ir 20. g.s 90 gadi, postpadomju Latvija.
Telpas ir dažādas – skola, dzīvoklis, brīvā dabā, ielas, utt.
Tekstam ir paralēlās stāsta līnijas
Romāns
Pašironija
Apziņas stāvokļu un dialogu atstāstījumi ir kodolīgi
Grāmatas valoda
Darbs ir bagātīgs ar redzes, dzirdes, smaržu un sajūtu gleznām.
‘’Tā vien rēgojās saplēstas bikses un rūtaini krekli’’
Teksta valodā ir ļoti daudz barbarismi, internacionālismi, svešvārdi, vulgārismi, žargonismi.
‘’Džauri’’ ‘’Headbang’’
Detalizēts un tēlains situāciju un tēlu apraksts
‘’Pūpolu viņš atgādināja tikai pēc formas, viņa saturs bija ass, stūrains, brikšņans un neizprotams.
Filozofiskas atkāpes
Valoda ir viegla, patīkama un plūstoša.
…
