Salīdzinot šo valstu kultūras un iedzīvotāju/valdības attieksmi pret kultūru, esmu secinājis, ka galvenā valstu prioritāte ir parādīt sevi no labās puses citu valstu acīs, jeb spodrināt savu tēlu pasaulē. Neatkarīgi no tā, vai ir pasaulē ekonomiskā krīze vai nē, kultūras objektiem/ pasākumiem tādiem kā Nacionālā bibliotēka Latvijā vai Olimpiskās spēles Lielbritānijā, tiek piešķirts relatīvi daudz līdzekļu. Un, tomēr, budžets tiek apgriezts visās jomās – arī kultūrā. Atšķirība ir tikai tajā cik % katrā no šīm valstīm, jo Latvija šajā topā saņem lielāko punktu skaitu ar ~ 20%, taču tas nenozīmē, ka kultūra ir apstājusies, jo cilvēki tik un tā mēģina apmeklēt kino, teātrus, koncertus, lasa grāmatas un skatās televīzijas pārraides.…
