Šajā laikā notika pārmaiņas Latvijas teritorijas apdzīvotībā. Pirmām kārtām mainījās pilskalnu un lauku jeb atklāto apmetņu attiecības. Iedzīvotāji pārcēlās no pilskalniem uz atklātajām (lauku) apmetnēm. Šo procesu izraisīja galvenokārt plašā dzelzs darbarīku ieviešanās. Jaunas apmetnes parādījās līdz tam maz apdzīvotos vai neapdzīvotos Latvijas rajonos. Vērojams Lielupes baseina rietumdaļā, dažās vietās Augšzemē, bet sevišķi Vidzemē. Latvijas teritorijas apdzīvotība kļuva vienmērīgāka.
Apmetņu izvietojumu galvenokārt noteica vietas piemērotība līdumu zemkopībai, taču tika ievēroti ari citi apstākļi - ūdens tuvums, aizsegs no valdošajiem vējiem, augsnes īpatnības, nodrošinājums pret pavasara paliem u.c. Plašāk pētītas īr Sēlpils Plāteru-Spiedņu, Krāslavas Vjlmanu un Jaun-bornes Kerkuzu apmetnes jjie Daugavas, kā arī Zvirgzdenes Kivtu apmetne pie Cirma ezera.…
