-
Eiropas Savienības ietekme uz Latvijas tiesību sistēmu
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Ievads | 3 |
| 2. | Galvenie Eiropas Savienības - Latvijas līgumi un likumdošanas saskaņošanas regulējumi tajos | 4 |
| 3. | Eiropas Savienības tiesību ieviešana Latvijas tiesību sistēmā | 4 |
| 4. | Satversmes grozījumi un Latvijas Republikas tiesību transformācija | 5 |
| 5. | Eiropas Savienības tiesību ietekme uz Latvijas tiesību sistēmu | 7 |
| 6. | Secinājumi | 8 |
| 7. | Izmantotās literatūras saraksts | 9 |
Galvenie Eiropas Savienības - Latvijas līgumi un likumdošanas saskaņošanas regulējumi tajos.
1. Sadarbības līgums
Jau 1992.gada pavasarī tika noslēgts Līgums starp Latvijas Republiku un Eiropas Ekonomikas kopienu par tirdzniecību un komerciālo ekonomisko sadarbību. Līguma mērķis bija nodibināt un attīstīt tirdzniecības sakarus starp līgumslēdzēju pusēm. Tas noteica vispārējus savstarpējās sadarbības principus, bet detalizēti tirdzniecību un ekonomisko sadarbību neregulēja.
2. Brīvās tirdzniecības līgums
Sadarbības līgums tika aizstāts ar Līgumu par brīvo tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem, kas tika noslēgts divus gadus vēlāk starp Latviju un Eiropas kopienām. Brīvās tirdzniecības līgums aptvēra tādas jomas kā brīva preču kustība, maksājumi, konkurence.
3. Asociācijas līgums
Vēl gadu vēlāk tika noslēgts asociācijas līgums starp Eiropas Kopienām, to dalībvalstīm un Latviju no otras puses. Bet tas stājās spēkā tikai 1998.gada februārī, aizvietojot Brīvās tirdzniecības līgumu. Asociācijas līgums regulē plašu jautājumu loku – no politiskā dialoga līdz ekonomiskai sadarbībai starp Eiropas Savienību un Latviju.
Eiropas Savienības tiesību ieviešana Latvijas tiesību sistēmā.
1. Direktīvu ieviešana
Direktīva - tās parasti ir atdresētas valstīm, un tās nevar tikt adresētas atsevišķiem indivīdiem, tās var pielīdzināt mūsu Ministra Kabineta noteikumiem.
…
Iestāšanās Eiropas Savienībā skaidri noteikta Māstrihtas līguma jeb Līguma par Eiropas Savienību 49. pantā: "Jebkura Eiropas valsts, kas respektē 6. panta 1. punktā izklāstītos principus, var lūgt, lai to uzņem par Savienības locekli. Tātad, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti, valstij jārespektē brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību, pamatbrīvību un tiesiskuma principi (Māstrihtas līguma 6. panta 1. punkts). Savukārt Eiropas Savienības Padome saskaņā Māstrihtas līguma 7. pantu var atņemt dalībvalstij dažādas tiesības, ja konstatē, ka tā pārkāpusi minētos principus, un pati arī lemt par šo sankciju atcelšanu. Tātad dalībvalstij jārēķinās ar Eiropas Savienības viedokli un tiesību principu interpretāciju. No Māstrihtas līguma un Romas līguma izriet Eiropas Savienības kompetence šādās jomās: brīva preču aprite; lauksaimniecība; personu pārvietošanās brīvība, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite; vīzu politika, patvēruma politika, imigrācijas politika un cita politika, kas saistīta ar personu brīvu pārvietošanos; transports; konkurence, nodokļi un tiesību aktu tuvināšana; ekonomikas un monetārā politika; nodarbinātība; kopējā tirdzniecības politika; muitu sadarbība; sociālā politika, izglītība, arodmācības un jaunatne; kultūra; veselības aizsardzība; patērētāju tiesību aizsardzība; Eiropas komunikāciju tīkli; rūpniecība; ekonomiskā un sociālā kohēzija; pētniecība un tehnoloģijas attīstība; vide; sadarbība ar trešajām valstīm ekonomikas, finanšu un tehnikas jomā. Tik plašs ir kompetenču klāsts, kuras dalībvalstis, to skaitā arī Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā ir ļāvušas regulēt Eiropas Savienībai.
