Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 29.04.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Apcietinājuma termiņi', 1.
  • Referāts 'Apcietinājuma termiņi', 2.
  • Referāts 'Apcietinājuma termiņi', 3.
  • Referāts 'Apcietinājuma termiņi', 4.
  • Referāts 'Apcietinājuma termiņi', 5.
  • Referāts 'Apcietinājuma termiņi', 6.
  • Referāts 'Apcietinājuma termiņi', 7.
Darba fragmentsAizvērt

77.pants Latvijas Kriminālprocesa kodekss nosaka, ka apcietinājuma termiņu aprēķina no aizdomās turētās personas faktiskās aizturēšanas dienas, bet, ja persona nav bijusi aizturēta – no drošības līdzekļa piemērošanas dienas.
Personu, ko tur aizdomās noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, nedrīkst aizturēt ilgāk par 72 stundām. Termiņu aprēķina no faktiskās aizturēšanas brīža. Šajā gadījumā sakrīt procesuālā termiņa tecējuma sākuma moments, respektīvi, faktiskā aizturēšana ar procesuālā termiņa aprēķināšanas sākumu.1
Protokolā par personas aizturēšanu Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 120.panta kārtībā, jābūt precīzi norādītam aizturēšanas laikam. Tajos gadījumos, kad starp personas faktisko aizturēšanu un aizturēšanu protokolā norādīto laiku ir nenozīmīga starpība, piemēram, minūtes, aizturētajai personai parasti nemēdz būt iebildumu, taču tādi, turklāt pavisam pamatoti, var rasties, ja norādītā starpība ir līdz pat veselai diennaktij, jo Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 120.pants precīzi nosauc termiņu, uz kuru personību drīkst aizturēt, tas ir, 72 stundas. Izņēmumi šajā gadījumā nav pieļaujami. Aizturēšana ir īpatnējs drošības līdzekļa veids tas prasa savdabīgu procesuālu nostiprinājumu kriminālprocesā. Juridiskajā literatūrā šādi uzskati arī ir atrodami.2
Ne Latvijas 1926.gada, ne 1934.gada Kriminālprocesa likumos nav kriminālprocesuālās aizturēšanas kā atsevišķa procesuālā institūta. Jāatzīst, ka kriminālprocesuālā aizturēšana nav arī atsevišķs drošības līdzeklis.3…

Autora komentārsAtvērt
Atlants